« ir :: Organizators | Main | Diena :: Ulmanis saņem aizrādījumu »

Thursday, 01 July 2010

Comments

džedajs

Turklāt, atšķirībā no citām Latvijas banku krīzēm, Parex gadījumā īsti nebija īpašnieku vai menedžmenta tiešas vainas.
***
Kokina kungs, nezinu, kurā Parexā Jūs strādājāt, bet tajā, kas tika nacionalizēts nu galīgi nebija tas labākais corporate governance. Tur nav jābūt raķešzinātniekam, lai to saprastu.

JR

Visā visumā labi uzrakstīts un pietiekami labi argumentēts. Tomēr gribētos uzzināt, kā tad sanāk ar lata devalvācijas pozitīvo ietekmi - es saprotu, ka imports viss sadārdzinās un vietējais ražojums paliek nemainīgs, tomēr vai pie gigantiskā importēto izejvielu daudzuma šis efekts nebūs ārkārtīgi īslaicīgs? Un vai var kaut kā salīdzināt eksporta pieauguma no lata devalvācijas labo efektu un kredītu maksājumu sadārdzinājumu?

Gatis Kokins

Džedaj, piekrītu, ka corporate governance Parex nebija labākā uz pasaules. Tā bija izveidota atbilstoši (VK)^2 čutenei, kas, maigi izsakoties, nebija strukturēta kā MBA studiju tekstbukos, bet bija distinktīva un ļāva kādu laiku konkurēt ar zviedriem.

Mana tēze bija (un arī ir), ka Parex krīzi neizraisīja [labāka vai sliktāka] corporate governance, bet paļaušanās uz globālo naudas tirgu eksistenci un to likviditāti. Šo kļūdu pieļāva simtiem banku Eiropā. (VK)^2 par to samaksāja visdārgāk. Un vēl turpinās maksāt.

Gatis Kokins

JR, tie ir fundamentāli jautājumi, tāpēc atvaino, ka īsi:

1)devalvācija dod iespēju logu eksportētājiem. Atkarībā no ekonomikas: 6-18 mēneši. Tāpēc per se tā nav panaceja. Tas ir kā defibrilators Arēnā Rīga: ar to neārstē sirds slimības, bet vienīgi atdzīvina... Pie tam, daļu no "gigantiskā importēto izejvielu daudzuma" var atrast iekšējā tirgu: tas piepeši kļūtu izdevīgi!

2) korekti izpildītas devalvācijas gadījumā nebūtu milzīgā uzņēmumu apgrozījuma krituma, kas ir biznesiem postošāks kā kredītu sadārdzinājums.

Gatis Kokins

JR, viens piemērs:

Pēc devalvācijas Īslandē, tur darbu pārtrauca McDonalds. Jo importētās saldētās kotletes no Vācijas kļuva nesamērīgi dārgas vietējiem iedzīvotājiem: http://ej.uz/is

Restorāni tukši nepalika, jo vietējie uzņēmēji drīz sāka pārdot hamburgerus zem citas izkārtnes, cepot kotletes no Īslandes gaļas un zivīm.

Latvijā pagaidām viss otrādi: vietējais restorānu bizness teju bankrotējis ( http://ej.uz/kirsons ), bet McDonalds plāno jaunas 3 mEUR investīcijas - http://ej.uz/mcdonalds - jo importēt ir lētāk, kā ražot uz vietas!

Piemērs, protams, ir viegli populistisks:) bet shematiski labi skaidro fundamentālas ekonomikas likumsakarības valstī ar augstām darbaspēka izmaksām EUR izteiksmē (jo solītās iekšējās devalvācijas izraisītās deflācijas, kā mēs visi redzam, nav!)

Tiina

Bet vai Rīgas komercbankas glābšana neskaitās, ja sakat, ka nebija pieredzes banku glābšanā. RKB, starp citu, tika sanēta visai veiksmīgi, kā redzams tagad... :)
Un vēl... 2009. gada 1. puse, nemitīgās "ļoti drošās" baumas par devalvāciju. Vai ir mēģināts aprēķināt, kāds bija to iespaids uz krīzi Latvijā? Man šķiet (bakstot ar pirkstu debesīs), ka nebūtu šo baumu, krīze būtu par 10 - 15% mazāk traģiska.

Gatis

noteikti daļa taisnības Kokuna/Osleja kungiem ir, tā noteikti var diskutēt un rēķināt, bet
1) nedomāju ka mēs redzēsim kaut kādu Igaunijas neveiksmes stāstu, par to protams varēsim runāt pēc 3-5 gadiem.
2) tas ko sakat, ka fiksēts kurss ir vienkāršs, jā, korumpētai nepieredzējušai valstij, nevajag spēlēt spēles, noteikumiem jābūt vienkāršiem, kā Igaunijā kurss fiksēts - budžeta deficīts aizligts, un tās nav politiķu, pseido ekspertu spēļu lauks
3) mana 100% pārliecība, ko arī nekādi neskaidro devalvācija, ka minētie dārgākie Šveices, Holandes vācijas uzņēmumi - NEPĀRDOD savu produkciju tapēc ka viņa ir lētāka, un pat ja mēs devalvētu Latu(algas) par 50% neviens nestāvētu rindā pēc mūsu produkcijas, jo būtu vēl lētāki piegādātāji ... uzņēmumi kas māk PĀRDOT dārgāku/kvalitatīvāku preci ir nākotne nevis zemo izmaksu bāze.

man ļoti patīk sen dzirdēts ēbreju uzņēmēja teiciens: nevajag baidīties lielu izdevumu vajag baidīties mazu ienākumu .... otrā daļa protams ir neskaitāmi sarežģītāks uzdevums nekā censties veidot zemo izmaksu stratēģiju (ko strapcitu tikai ar citiem instrumentiem realizē pašreizējā valdība) vienīgais ko jūs piedavājat vajag rakt šo zemi dakšu nevis lāpstu, rezutāts no tā principiāli nemainās

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)