References: GK

Puaro.lv :: Piektdien presē

Portāls Puaro.lv savā ikdienas preses apskatā citē Gata Kokina interviju avīzē 'Diena":

[WEB] Puaro.lv :: Piektdien presē

[PNG] Puaro.lv :: Piektdien presē

_________________________________________________________________________

„Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam - lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi,” „Dienai” savu viedokli par „Krājbanku” pauž eksbaņķieris Gatis Kokins. 

„Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu,” laikrakstā vērtē Kokins.

...

db.lv :: Kokins: bankas parasti nebankrotē

Dienas Biznesa interneta vietne ir publicējusi Leldes Petrānes rakstu, kas ir tapis, balstoties uz Gata Kokina ekspresinterviju avīzē "Diena":

[WEB] db.lv :: Kokins: bankas parasti nebankrotē

[PNG] db.lv :: Kokins: bankas parasti nebankrotē

________________________________________________________________________________

«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.

«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.

«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, kanauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.

Jautāts, kā vērtē to, ka par Krājbankas sanācijas variantiem vai bankrota procedūru lems tie paši cilvēki FKTK, kas nogulēja Krājbankas problēmas, Kokins sacījis: «Jūs domājat Jāni Brazovski? Jā, viņi varbūt nogulēja, bet viņus nevar vainot visā notikušajā, jo principā iemesli, kāpēc tika apturēta Krājbankas darbība, bija pavisam objektīvi, kurus, cik man zināms, neviens neapšauba. Vai to varēja zināt agrāk? Protams, regulatoram bija pieejams pietiekami daudz informācijas, no kuras varēja izdarīt secinājumus par Krājbanku. Kāpēc secinājumi no regulatora puses netika izdarīti - to man grūti teikt. Bankas sanācija ir jāapstiprina FKTK, un FKTK tagad ir jauns vadītājs. Cik man zināms, maksātnespējas administratora KPMG Baltics lēmumu savukārt vērtēs cits starptautisks auditors PricewaterhouseCoopers, un tas ir pietiekami caurredzams veids, kā pieņemt lēmumu. KPMG ir atbildīga starptautiska firma, kura nevar iesniegt nepamatotu vai nejēdzīgu plānu. Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu. Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam - lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi.»

Lelde Petrāne

LA.LV :: Kokins: priekšroka dodama "Krājbankas" sanācijai nevis likvidācijai

Latvijas Avīzes interneta vietne ir pārpublicējusi BNS ziņu, kas ir tapusi, balstoties uz Gata Kokina ekspresinterviju avīzē "Diena":

[WEB] LA.LV :: Kokins: priekšroka dodama "Krājbankas" sanācijai nevis likvidācijai

[PNG] LA.LV :: Kokins: priekšroka dodama "Krājbankas" sanācijai nevis likvidācijai

_______________________________________________________________________________

 

Priekšroka būtu dodama "Latvijas Krājbankas" sanācijai nevis likvidācijai, piektdien laikrakstā "Diena" publicētajā intervijā atzīmē bijušais baņķieris Gatis Kokins. "Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne. Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta. Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela," sacījis Kokins.

Viņš arī norādījis, ka ir iespējami dažādi sanācijas varianti. "Varbūt Krājbankai turpmāk nav vajadzīgs tik liels filiāļu tīkls, bet var saglabāt daļu no filiālēm? Viens no klasiskiem sanācijas un restrukturizācijas paņēmieniem ir labās aktīvu daļas izcelšana, nodibinot jaunu banku. Sanācijas varianti ir ļoti atkarīgi no investora redzējuma un vēlmēm. Ir daudzmaz skaidrs, ka bez jaunas naudas un jauna stratēģiskā investora Krājbankas sanācija ir ļoti mazvarbūtīga. Sanācijai nepieciešamo līdzekļu apjoma prognozes, kas pašlaik izskan, balstās uz administratora aprēķiniem, kas ir ļoti konservatīvi – skaidrs, ja bijušie akcionāri turpina sadarboties, investīcijām nepieciešamo līdzekļu apjoms var izrādīties mazāks," teica Kokins.

Viņš paudis, ka "Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" ir atbildīga starptautiska firma, kura nevar iesniegt "nepamatotu vai nejēdzīgu plānu". "Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņem kādu nepareizu lēmumu. Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam – lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi," sacīja Kokins.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku". Rīgas apgabaltiesa pērn 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Par "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratoru tika apstiprināta auditorkompānija "KPMG Baltics".

Diena :: Priekšroka ir jādod sanācijai

Avīze Diena 3.lpp. publicē žurnālista Sandra Toča ekspresinterviju ar Gati Kokinu par Krājbankas tālāko likteni:

[WEB] Diena.lv :: Priekšroka ir jādod sanācijai

[PNG] Diena.lv :: Priekšroka ir jādod sanācijai

[PDF] Diena :: Priekšroka ir jādod sanācijai

_____________________________________________________________________________________

 

«Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu,» saka Gatis Kokins.

Foto: foto - kristaps kalns, dienas mediji

Vai sabiedrības interesēs ir Latvijas Krājbankas sanācija vai likvidācija?

Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne. Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta. Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekškreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tāir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela.

Vai ir iespējama daļēja bankas sanācija, saglabājot Krājbankas zīmolu un filiāļu tīku?

Bet, protams, ka dažādi varianti ir iespējami. Varbūt Krājbankai turpmāk nav vajadzīgs tik liels filiāļu tīkls, bet var saglabāt daļu no filiālēm? Viens no klasiskiem sanācijas un restrukturizācijas paņēmieniem ir labās aktīvu daļas izcelšana, nodibinot jaunu banku. Sanācijas varianti ir ļoti atkarīgi no investora redzējuma un vēlmēm. Ir daudzmaz skaidrs, ka bez jaunas naudas un jauna stratēģiskā investora Krājbankas sanācija ir ļoti maz varbūtīga. Sanācijai nepieciešamo līdzekļu apjoma prognozes, kas pašlaik izskan, balstās uz administratora aprēķiniem, kas ir ļoti konservatīvi - skaidrs, ka, ja bijušie akcionāri turpina sadarboties, investīcijām nepieciešamo līdzekļu apjoms var izrādīties mazāks.

Kā vērtējat to, ka par Krājbankas sanācijas variantiem vai bankrota procedūru lems tie paši cilvēki FKTK, kas nogulēja Krājbankas problēmas?

Jūs domājat Jāni Brazovski? Jā, viņi varbūt nogulēja, bet viņus nevar vainot visā notikušajā, jo principā iemesli, kāpēc tika apturēta Krājbankas darbība, bija pavisam objektīvi, kurus, cik man zināms, neviens neapšauba. Vai to varēja zināt agrāk? Protams, regulatoram bija pieejams pietiekami daudz informācijas, no kuras varēja izdarīt secinājumus par Krājbanku. Kāpēc secinājumi no regulatora puses netika izdarīti - to man grūti teikt. Bankas sanācija ir jāapstiprina FKTK, un FKTK tagad ir jauns vadītājs. Cik man zināms, maksātnespējas administratora KPMG Baltics lēmumu savukārt vērtēs cits starptautisks auditors PricewaterhouseCoopers, un tas ir pietiekami caurredzams veids, kā pieņemt lēmumu. KPMG ir atbildīga starptautiska firma, kura nevar iesniegt nepamatotu vai nejēdzīgu plānu. Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu. Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam - lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi.

Kādas ir bijušas galvenās problēmas finanšu sektora regulācijā?

Viena problēma ir ar nerezidentu biznesa caurredzamību, kam, spriežot pēc paziņojumiem, jaunais vadītājs tagad pievērsīs vairāk uzmanības. Otra problēma ir FKTK reakcija krīžu gadījumā, kuru laikā bankas cieš pavisam tieši. Kad krīze ir notikusi, par banku uzraudzību atbildīgajiem ir pietiekami atklāti jāteic, ka bankas ir zaudējušas ievērojamu kapitāla daļu, tāpēc tas ir jāatjauno. Laba uzraudzība būtu tāda, kura regulators atzītu reālo situāciju un paziņotu, ka bankām ir jāatjauno sava kapitāla bāze. Un tad bankām tiktu dots kāds laika periods, kurā akcionāri un bankas vadība varētu iet kapitāla tirgos vai vērsties pie saviem akcionāriem, lai meklētu naudu. Šim procesam jābūt caurredzamam. Diemžēl iepriekšējā krīzē redzējām, ka šis process nebija caurredzams. Makroekonomiskās krīzes pašā viducī no banku uzrauga skanēja, ka viss ir brīnišķīgā kārtībā, ka Latvijas banku sistēma esot daudz labākā stāvoklī nekā Eiropā. 2008./2009. gadā regulatoram godīgi vajadzēja teikt, ka bankām ir jāiemaksā kapitālā - tai pašā laikā tas netika darīts. Ir skaidrs, ka arī Krājbankas gadījumā Snoras bankas slēgšana bija pirmais signāls Latvijas banku uzraugiem, ka, visticamāk, Krājbanka nevarēs turpināt kapitāla atjaunošanas procesu, tas bija viens no iemesliem, kāpēc bankas darbība tad bija jāpārtrauc. Ir jāatrod veids, kā, neslēpjot reālās problēmas, bet arī neradot ažiotāžu, risināt šos jautājumus par kapitāla palielināšanu. Regulatoriem uz nākamo krīzi ir jābūt daudz profesionālākiem.

Kā vērtējāt tikšanos ar Vladimiru Antonovu - vai sasniedzāt savu mērķi, vai arī tagad nožēlojat par šo tikšanos?

Nē, es nenožēloju. Un domāju, ka mērķis tika sasniegts, jo neuzticēšanās no abām pusēm tika izkausēta. Aleksandrs Antonovs ieradās Latvijā, lai liecinātu un sniegtu skaidrojumus, tādā veidāviņš ir būtiski atvieglojis Krājbankas maksātnespējas procesu.

Kādēļ šajā jūsu sarunā ar Vladimiru Antonovu par Krājbankas lietām piedalījās Bislans Abdulmuslimovs?

Tas ir saistīts ar to, ka Aleksandrs Antonovs ir tas Antonovu ģimenes loceklis, kas šobrīd var brīvāk pārvietoties un risināt problēmas, bet Bislans, cik saprotu, ir labs paziņa Aleksandram Antonovam.

Klubs :: Runā, ka... Top4

Žurnāls "Klubs" savā Jan-2012 baumu slejā 2.lpp. ir netieši pieminējis Gati Kokinu, neprecīzi norādot uz viņa dzīvesvietu un konflikta ar "Vienotību" iemesliem:

[PDF] Klubs :: Runā, ka... Top4

[WEB] Klubs :: Runā, ka... Top4

[JPG] Klubs :: Runā, ka... Top4

_____________________________________________________________________

Runā, ka... Top 4

1. Tikai valsts budžeta pieņemšanas steiga glābusi kādu agrāk banku aprindās, tagad - telekomunikāciju biznesā ietekmīgu personu, kas tomēr netika izslēgta no valdošā politiskā spēka. Zinātāji stāsta, ka ļoti nikns uz partijas biedru par viņa aktivitātēm kādas pa skuju taku aizgājušas bankas sakarā bijis kāda Brīvības bulvāra kabineta saimnieks. Gan viņu, gan citus politspēka spices locekļus satraukusi kompānija, kādā Baltezera apkārtnes iemītnieks devies uz tikšanos ar nežēlastībā kritušajiem baņķieriem. Proti, nepatika esot pret kādu Kaukāza izcelsmes diasporas pārstāvi, kura ietekmes palielināšanās uz šīs partijas biedriem tiekot vērtēta kā īpaši nevēlama. Vadoņa dusmas mazinājis tikai apstāklis, ka budžeta pieņemšanas laikā nebūtu vēlams skandāls, kas varētu apdraudēt raitu tā apstiprināšanu Saeimā.

2...

kompromat.lv :: Конфликт между видными представителями чеченской диаспоры

Portāls kompromat.lv atspoguļoja baumas par Arbi Indorbajeva un Bislana Abdulmuslimova konfliktu, pieminot Gati Kokinu:

[WEB] kompromat.lv :: Конфликт между видными представителями чеченской диаспоры

[PNG] kompromat.lv :: Конфликт между видными представителями чеченской диаспоры
________________________________________________________________

Возможно, уважаемый предприниматель Арби Индорбаев подрался с известным Бесланом Абдулмуслимовым и его охранниками.

По сведениям источника KOMPROMAT.LV в полиции, инцидент произошел в VIP-зале аэропорта "Рига", когда Беслан Абдулмуслимов с охраной находился там в компании с Александром Антоновым, отцом подозреваемого в мошенничестве банкира Владимира Антонова.

Далее Арби Индорбаев спросил у Александра Антонова про пропавшие в Latvijas Krājbanka деньги, т.к. ранее был знаком с г-ном Антоновым. В ответ Абдулмуслимов в грубой форме спросил у Арби Индорбаева, какие у него проблемы. Началась перепалка. Охранники Абдулмуслмова набросились на Индорбаева, и стали его избивать. Арби закричал. На помощь пришла охрана уже самого Арби. Охранники перестали избивать Индорбаева.

Очевидно, что данная драка произошлa после 22 ноября и начала краха Latvijas Krājbanka (Сбербанка). Известно так же, что в начале декабря Беслан Абдулмуслимов в составе полуправительственной делегации вместе с председателем правления полугосударственного предприятия Lattelecom и спонсором правительственной премьерской партии "Vienotība" Гатисом Кокинсом летал в Лондон на переговоры к Владимиру Антонову (Этот факт подтвердил как Г. Кокинс, так и другие участники латвийской делегации).

После звонка KOMPROMAT.LV в Госполицию аэропорта "Рига" дежурный пытался найти информацию о драке между Б. Абдулмуслимовым и А. Индорбаевым в журнале происшествий и консультировался с коллегами. В итоге удалось выяснить вот что.

Неофициальный комментарий участка Госполиции аэропорта "Рига":

- Конфликт между означенными лицами и их охранниками действительно имел место быть на нашей территории, как вы утверждаете, в VIP-зале. У нас тоже имеется подобная информация, мы что-то такое слышали.

Однако мы не располагаем более точными данными, так как ни один участник, ни другой не обратились с заявлением в наш участок, и претензий друг к другу не имеют. Так же, как и их охранники.

Официальный комментарий Госполиции, сотрудник пресс-службы Синтия Вирсе:

- Госполиция не может подтвердить эту информацию, потому что не было ни какого-либо заявления, ни телефонного звонка, ни другого вида обращения к нам на подобную тему. Наше официальное мнение, что нам нечего комментировать ввиду отсутствия законных оснований для комментария.

 

Mixnews.lv :: КОКИНС: АНТОНОВ НЕ СМОЖЕТ ВЕРНУТЬ СЕБЕ KRĀJBANKA

Portāls mixnews.lv publicēja fragmentus no Gata Kokina rīta intervijas Radio Baltcom 18-Dec-2011 8:15-9:00:

[WEB] Mixnews.lv :: КОКИНС: АНТОНОВ НЕ СМОЖЕТ ВЕРНУТЬ СЕБЕ KRĀJBANKA

[PNG] Mixnews.lv :: КОКИНС: АНТОНОВ НЕ СМОЖЕТ ВЕРНУТЬ СЕБЕ KRĀJBANKA

[WMA] Mixnews.lv :: КОКИНС: АНТОНОВ НЕ СМОЖЕТ ВЕРНУТЬ СЕБЕ KRĀJBANK

_______________________________________________________________________________

Бывший владелец Latvijas Krājbanka Владимир Антонов не располагает сейчас достаточным объемом ресурсов, чтобы восстановить работу банка, считает член "Единства", председатель совета Lattelecom Гатис Кокинс, встречавшийся c российским миллионером в Лондоне. "Любой банк можно санировать, если есть инвесторы, готовые закрыть дыру в капитале и обеспечить ликвидность. Технически это возможно. Но если вы спросите меня, как много таких инвесторов [может появиться], то тут я настроен довольно пессимистично", - указал Кокинс в интервью радиостанции Baltkom 93,9. Отвечая на вопрос о возможности участия в потенциальной санации экс-владельца банка, Кокинс заявил: "Не думаю, что у г-на Антонова сейчас достаточно ресурсов, чтобы возобновить работу банка". По мнению Кокинса, единственное, как Антонов сейчас может помочь, - это предоставить максимальный объем информации новому администратору неплатежеспособности Krājbanka. Как сообщал Mixnews, на возобновление деятельности Latvijas Krājbanka необходимо более 300 млн. латов. По словам представителя Комиссии рынка финансов и капитала (FKTK) Яниса Бразовскиса, на данный момент в основном капитале Krājbanka не хватает 167 млн. латов, при этом еще от 100 до 500 млн. латов необходимы для поднятия ликвидности банка. Дело о неплатежеспособности Latvijas Krājbanka суд планирует рассмотреть 23 декабря. В течение месяца после объявления неплатежеспособности банка администратору нужно будет оценить дальнейшие действия - составить план санации или подать заявку на начало процесса банкротства. Сама семья Антоновых пока еще сохраняет надежду вернуть банк. Об этом дал понять в интервью TV5 Александр Антонов - отец Владимира Антонова.

Mixnews.lv :: АНТОНОВЫ ВЗВАЛИВАЮТ ВСЮ ВИНУ НА ОЛИГАРХОВ

Portāls Mixnews.lv ir atreferējis TV3 raidījumu "Nekā Personīga" 17-Dec-2011, pieminot arī Gati Kokinu:

[WEB] Mixnews.lv :: АНТОНОВЫ ВЗВАЛИВАЮТ ВСЮ ВИНУ НА ОЛИГАРХОВ

[PNG] Mixnews.lv :: АНТОНОВЫ ВЗВАЛИВАЮТ ВСЮ ВИНУ НА ОЛИГАРХОВ
____________________________________________________________________

Бывшие совладельцы Latvijas krājbanka – семья Антоновых - взваливают вину на олигархов, которые втянули банк в кредитование airBaltic. Айнар Шлесерс грозил: если банк не даст кредит авиакомпании, предприятия Министерства сообщения заберут из банка все свои кредиты, сообщает программа Nekā Personīga на телеканале TV3.

Сейчас Антоновы доверяют другим людям – Беслану Абдулмуслимову и Гатису Кокинсу.

Radio Baltkom :: Утро на Балткоме

Radio Baltkom raidījumā "Утро на Балткоме" žurnālisti  Наталья Михайлова un Абик Элкин intervēja Gati Kokinu par Krājbankas krīzi un jaunpieņemto 2012. gada valsts budžetu:

[MP3] Radio Baltkom :: Утро на Балткоме

Diena.lv :: Antonoviem varētu būt iespēja piedzīt no airBaltic 50 mlj. eiro

Portāls Diena.lv atreferē raidījumu "Nekā personīga", atsaucoties arī uz Gati Kokinu:

[WEB] Diena.lv :: Antonoviem varētu būt iespēja piedzīt no airBaltic 50 mlj. eiro

[PNG] Diena.lv :: Antonoviem varētu būt iespēja piedzīt no airBaltic 50 mlj. eiro

_________________________________________________________________________________

Ja Latvija nebūs pretimnākoša, Latvijas Krājbankas bijušie īpašnieki - Antonovu ģimene - saglabā iespējas piedzīt no nacionālās lidsabiedrības airBaltic 50 miljonus eiro. Tā svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Šāds secinājums radies no Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt Krājbankas tālāko likteni. 

Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka kāds Antonova ofšors ir aizdevis 50 miljonus eiro bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika Baltijas Aviācijas sistēmām. Saskaņā ar vienošanos, tā ieguldīja šo naudu airBaltic. Tādēļ ofšoram ir iespēja to no lidsabiedrības atprasīt.

"Tā manā izpratnē ir svarīgākā lieta. Jo, ja mēs neatrisinām šo jautājumu, tad airBaltic teorētiski varētu draudēt sarežģītas attiecības ar nezināmiem kreditoriem," skaidro viens no neformālajiem sarunu vedējiem, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. 

Antonovi noveļ vainu uz Latvijas oligarhiem, kas banku ievilkuši airBaltic kreditēšanā. TV3 raidījums ziņoja, ka Ainārs Šlesers draudējis: ja banka nedos kredītu airBaltic, Satiksmes ministrijas uzņēmumi izņems kredītus no Krājbankas.

Uz Nekā personīga jautājumu, kas bija cilvēks, kas piedraudēja izņemt noguldījumus, Antonovs atbildēja: "Drīkst es nenosaukšu uzvārdu, bet šis cilvēks bija Latvijas redzamāko cilvēku trijotnē."